Latvijā un citur pasaulē 25. un 26. februārī notika ziedojumu koncerti Ukrainas atbalstam. Bija pagājis viens gads, kopš Krievijas federācija līdzīgi Hitlera reiham 1941.gada 21.jūnijā, bet Krievija 2022.gada 24.februārī plkst. 4 no rīta uzsāka plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai.
Pašlaik Latvijā dzīvo vairāk kā 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Paceļas vienkāršs jautājums: „Kādā valodā mēs ar viņiem komunicējām”. Mana atbilde: „Pārsvarā tā ir krievu valoda, nedaudz gadījumos – latviešu un tikai daži spēj to ukrainiski”.
Vai es un daudzi mana gadu gājuma cilvēku būtu varējuši iegūt augstskolas izglītību kaut vienā dabaszinātņu vai inženierzinātņu specialitātē, ja mēs nezinātu krievu valodu.
Tā būtu bijusi neiespējamā misija.
Bet to, ka 1968 gadā Krievija (Formāli Padomju Savienība) brutāli apspieda Čehoslovākijas centienus pēc brīvības, mēs, Latvijas Valsts Universitātes latviešu fizmati, lieliski sapratām. Fizikas matemātikas fakultātes partijas sekretāram vajadzēja mūs pat „audzināt”, jo mēs studentu kopmītnēs priecājamies par Čehoslovākijas komandas uzvaru hokeja mačā pret Padomju Savienību.
Vai krievu valodas mācīšanas aizliedzēji ienīst arī izcilos Staļina nobendētos zinātniekus – agrārekonomiķi Čajanovu, no kura kooperācijas pamatus ir mācījušies ar latviešu ekonomisti, biologu Vavilovu. Vai šie latviešu supernacionālisti ienīst Staļina cietumā pabijušo Kurčatovu un Nobeļa prēmijas laureātu Saharovu. Vēl tikai būtu jāaizliedz lietot Mendeļejeva periodisko ķīmijas elementu tabulu un tad būtu īsts „letiņu” triumps.
Piekrītu, ka impērismu un šovinismu krievu valoda nes humanitārajā sfērā. Bet kāds tam sakars ar fiziku, ķīmiju un agronomiju, protams, ka nekāds.
Esmu no daudziem cilvēkiem dzirdējis šādu viedokli, kuram varu 100% pievienoties: „Sava vislielākā ienaidnieka valoda ir jāzin”. Piebildīšu, ka šis ienaidnieks vai draugs mūžu mūžos robežosies ar Latviju.
Kāpēc krievu valodai JĀ?
Krievu valodas zināšanas mums būs noderīgas galvenokārt ekonomiskajai sadarbībai ar Vidusāziju – Kazahstānu, Uzbekistānu, Tažikistānu, Turkmenistānu, Kirgistānu kā arī Aizkaukāza valstīm – Armēniju, Gruziju un Azerbaidžānu. Šajās valstīs, manuprāt, angļu valoda varēs konkurēt ar krievu labi, ja pēc gadiem 30.
Protams arī Ukrainā un Moldāvijā krievu valoda joprojām būs noderīga. Neaizmirsīsim, ka krievvalodīgo Harkovu Krievija tāpat centās iznīcināt jau kara pirmajās dienās.
Ceru, ka pēc Krievijas un Baltkrievijas denacifikācijas ar šīm valstīm mums atjaunosies savstarpēji izdevīgi kontakti.
Domājot par Latvijas interesēm krievu valodas sakarā, man pat rodas iespaids, ka Latvijas valdība apzināti vai neapzināti piespēlē Kremlim, cenšoties aizliegt krievu valodas mācīšanu Latvijā, tā padarot Latviju mazāk konkurētspējīgu.
Manuprāt, katram Latvijas skolēnam pabeidzot vidusskolu, būtu labi jāpārvalda latviešu, krievu, angļu un kāda ceturtā valoda pēc izvēles – franču, vācu, spāņu, itāļu, portugāļu vai pat ķīniešu.
Mana jaunākā meita, kura pašlaik dzīvo Anglijā kursos uzlabo savas angļu valodas gramatikas zināšanas. Pasniedzējs protams ir īstens brits, bet mīl valodas un ir apguvis arī krievu valodu. Kursos ir daudz dalībnieku no bijušās Padomju Savienības un nodarbību starpbrīžos viņš, piemēram ar ukraiņiem runā krieviski.
Dievs Svētī Latviju!
Dievs Svētī Ukrainu!