Tikko izlasīju Ulda Varneviča rakstu Bauskas Dzīvē “Starp trim pasaulēm”, kurš bija veltīts krievu valodas bēdīgajam liktenim Latvijas izglītībā sistēmā.
Šinī sakarībā gribu atcerēties Jaunā gada sagaidīšanu 1960 gada 31 decembrī. Toreiz no skolas mājās biju atnesis liecību ar divnieku krievu valodā. Savukārt, tēvs man sagādāja pirmo un vērtīgāko “dāvanu” dzīvē – pērienu ar bērza žagariem.
Gāja gadi un biju jau iestājies Latvijas valsts universitātes fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļā. Pa visu mācību laiku bija pieejamas tikai 2 mācību grāmatas latviešu valodā, pārējās visas bija krievu valodā. Tātad universitāti vispār nebūtu varējis pabeigt, ja nebūtu jau daudzmaz apguvis krievu valodu.
Brīvprātīgais izsūtījums Sibīrijas taigā
Dzīves ceļi vēlāk 1978.gada pavasarī noveda mani Irkutskas apgabala Bratskā, kur mēs divi “sarkanie latviešu strēlnieki” no Latvijas reizēm kaitinājām savus zinātniskā Institūta labaratorijas kolēģus, runādami latviski. Starp citu Bratskas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā redzēju daudz 1905.gada izsūtīto latviešu uzvārdus.
Attiecības ar darba koļēģiem bija visnotaļ draudzīgas. Un šeit ir vērts atcerēties vienu, manuprāt, zīmīgu notikumu no Bratskas dzīves. Pie manis ciemos bija atbraukusi māte ar manu mazo meitiņu. Es uzaicināju vienu no saviem kolēģiem ciemos. Pirms nākt pie mums, viņš noprasīja, kas viņam jāsaka ienākot pa durvīm. Es teicu, ka jāuzrunā mana māte šādi: “Labvakar Punkas kundze!”, ko protams viņš arī izdarīja. Ar šo cilvēku man ir joprojām saglabājušās labas attiecības. Un, protams, ka viņš nekad nav balsojis par Putinu.
Latviešu šovinisms – Latvijas vislielākā nelaime
Jau tuvāk mūsdienām, 1991.gada 17.martā es biju viens no tiem, kurš starp cittautiešiem vāca parakstus par Latvijas neatkarību no PSRS (Krievijas). Biju aizgājis pie netālās fermas strādniekiem, kuri sagaidīja mani ar uzklātu pusdienu galdu. Abi vecāki parakstījās par Latvijas brīvību, bet viņu dēls strādājošs Latvijas dzelceļā – nē. Diemžēl, pēc neatkarības atjaunošanas mēs šos un daudzus citus mums vēlošos brīvību cilvēku uzmetām, automātiski viniem nepiesķirot pilsonību. Ar to tad arī Latvijā, iesākās ceļš uz latviešu ŠOVINISMU, ko diemžēl šodien Latvijā piekopj daudzi politiskie spēki un atsevišķi cilvēki.
Pilnībā aizliedzot krievu valodas mācīšanu skolās, mēs turpināsim diskriminēt latviešu jauniešus, jo krievvalodīgo vecāki saviem bērniem paši iemācīs krievu valodas pamatus, lasīšanu un rakstīšanu.
Par krievu valodas lomu es Bauskas Dzīvei jau esmu rakstījis agrāk (28.03.2023). Un šīs domas man ir tikai nostiprinājušās pēc nesenā Ukrainas brauciena (16.04.2024).
Valdībā, mēdijos un sociālajos tīklos krievu valodas vietā tiek ieteiktas vācu, spāņu, franču un citas valodas. Taču manuprāt, jo sevišķi baušķeniekiem, vispirms būtu jāpiedāvā kīniešu valodas apguve, jo Īslices ciemā ir ķīniešu kotedžu ciematiņš un viņi paši apgūst latviešu valodu Bauskas pamatskolā.
Manuprāt, skolniekiem būtu jādod iespējas apgūt krievu valodu fakultatīvi par valsts budžeta līdzekļiem!
Mazai tautai šovinisms (citu tautu nīšana) ir 100-reiz bīstamāka nekā lielas tautas šovinisms, kurš ir redzams ar neapbruņotu aci.
Vispirms par tā saucamā Uzvaras pieminekļa nogāšanu pagājušajā gadā. Piemēram, režisors Streičs bija kategoriski pret to. Manuprāt, pie tā jau sen tā saucamajiem “patriotiem” vajadzēja uzstādīt betona bluķi ar tajā iekaltu sarakstu, kādu “atbrīvošanu” padomju armija ir Latvijai atnesusi. Tas būtu bijis daudz ietekmīgāk iedarbojies uz to cilvēku prātiem, kas pie tā liktu ziedus. Piedevām, šī pieminekļa nogāšanai iztērēto naudu daudz labāk būtu bijis ziedot Ukrainai.
Nākošais Rīgas Domes “varoņdarbs” ir virkne Rīgas ielu nosaukumu pardēvēšana bez aptauju sarīkošanas šo ielu apdzīvotājiem. Tā kā tā nav pašu domnieku personīgā nauda, tad, tāpat kā ar Staķa stabiņiem, ar rīdzinieku naudu var šķaidīties. Varu apgalvot, ka domnieki pat nav mēģinājuši sarēķināt, cik šīs pārdēvēšanas izmaksās rīdziniekiem.
Labāk nenaidosim tautas, jo mums latviešiem ir tāds sakāmvārds “Miers baro, nemiers posta”!
Dievs Svētī Latviju
Aivars Punka, Mežotnē
Как конкурентный анализ помогает, когда запускается SEO продвижение молодого сайта?