Pārpublicēts no Bauskas Dzīve, 2026.gada 7.aprīlī
Pagājušā gada 25.maijā grupa Latvijas enerģētiķu un ekspertu – AS “Latvenergo” bijušie valdes locekļi Ilmārs Stuklis un Kārlis Purnis, bijušais AS “Sadales tīkls” valdes Valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks, Dr.Phys. Visvaldis Grāveris, fiziķis Guntars Vītols, ekonomists Andris Romanovskis, vadības konsultants Dainis Šēnbergs, enerģētiķi Andris Jaunsleinis un Aleksandrs Lielmežs – Valsts augstākajām amatpersonām nosūtīja atklāto vēstuli ar prasību pārstrādāt “Latvijas enerģētikas stratēģija 2050”.
Manuprāt, šo cilvēku ieņemamie amati un personības skaidri liecina par viņu kompetenci enerģētikas jautājumos. Turpmāk – viņu paustais un manas pārdomas.
Saules un vēja enerģijas (SES) un (VES) , sasniedzot 2050. gadā 7500 MW, jeb ~70% no visa kopapjoma. Latvijas enerģētikas stratēģija 2050 turpmāk paredz attīstīt elektroenerģijas ģenerējošās jaudas tikai no vēja VES un SES, kuru ražošanas jauda var svārstīties robežās no 0-7500 MW.
Netiek paredzētas attīstīt “bāzes” jaudas, tās kuras apzināti var vadīt un regulēt cilvēks. Netiek paredzēts arī veidot starp savienojumus ar kaimiņvalstīm, saglabājot tikai esošās 2800 MW starp savienojuma jaudas.
Šāda stratēģija varētu radīt ļoti nelabvēlīgas sekas.
Īsā pamācība enerģētikā klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim
Elektrībai ir 3 galvenās prasības, pirmkārt tā jānodrošina 24 stundas diennaktī 365 dienas gadā, otrkārt tās ražošanai ir jāseko pieprasījumam un treškārt ir jāsaglabā nemainīga frekvence un spriegums.
Šeit abi Atjaunīgo Energoresursu (AER) galvenie trūkumi, uz kuriem pamatā balstās visa pārējā bēdu ieleja, lai nodrošinātu augstākminētās prasības:
1. Zemais enerģētiskais blīvums (vajadzīgs būvēt ļoti daudzas milzu ierīces, lai savāktu šo enerģiju;
2. Enerģijas pieejamības nepastāvīgums un neprognozējamība (saule spīd/nespīd, vējš pūš/nepūš).
Oksfordas profesors Veids Alisons (Wade Allison) savās pārdomās par piemērotāko mūsdienu enerģijas avotu aplūko enerģijas koncentrāciju jeb enerģijas blīvumu dažādos enerģijas nesējos.
Vējam un ūdenim jeb AER tas ir ar kārtu 0,3 W/kg, bet industriālā revolūcija bija iespējama, pārejot uz fosīliem kurināmiem, kuriem tas ir 20 000x lielāks – 7 kWh/kg. Kodolenerģijai šī enerģijas koncentrācija ir vēl 3 mlj. reižu lielāka nekā fosīlajiem un masveida pāreja uz atomelektrostacijām (AES) nozīmētu jaunu revolūciju enerģētikā.
Zemā enerģijas blīvuma sekas – lai salasītu tādu pat jaudu, kā AES, ogļu vai gāzes elektrostacija, vajag apbūvēt ar SES 45-75 reižu, bet ar VES 260-360 reižu lielāku platību nekā aizņem viena tādas pat produktivitātes AES/ogļu/gāzes stacija. Taču, ņemot vērā zemo SES un VES raksturīgo jaudas noslodzes koeficientu jeb (angliski – Capacity Factor), tad, lai saražotu tādu pat elektrības daudzumu, SES un VES skaits vēl vairākas reizes jāpalielina.
Saldā VES un SES dīleru dūdošana par modernāku un efektīvāku ierīču ieviešanu maldina, jo tad šīs svārstības nenovēršami tikai palielinās, tāpēc ka VES jauda ir proporcionāla vēja ātruma kubam v3, t.i., pie vēja ātruma 3 m/s saražo nevis 5x mazāk nekā pie max jaudas pie 15 m/s, bet gan 125x mazāk! Pie vēja < 3 m/s 0 tik un tā ir un paliek 0!! To izlikās nezinam un nedzird mūsu ministrs.
Ar to saistīta nejēdzīga materiālu izniekošana – VES 20 reizes metāla un 10 reizes betona vairāk nekā AES, lai saražotu to pašu.
Tāpat kliedzoša līdzekļu izsaimniekošana. Eiropas Savienības (ES) kapitālieguldījumi (AER) stacijās vidēji 29mlrd€/GW, gāzes – 1mlrd€/GW; Uz 2014.g ES AER stacijās ieguldīti 1100 miljardi € (1,1 triljons €!!), apmierinot tikai 3,8% no ES elektrības pieprasījuma [7] Vācija vien investējusi 270 mlrd €, iegūstot ap 50 GW VES un 33 GW SES, kas dažubrīd laimīgi kopā saražo 4 GW.
Vēl vairāk nejēdzīgu problēmu sagādā VES un SES enerģijas nepastāvīgums un neprognozējamība:
VES un SES devums neseko pieprasījumam un neatkarīgi no pieprasījuma mainās ļoti plašās robežās; ES vidēji AER (saule, vējš) jaudas noslodzes koeficients ap 18%.
VES un SES enerģijas nepastāvīguma sekas
Nepieciešamas ekvivalentas balansējošās jaudas (ogles, gāze), kas nodrošina elektrību, kad saule nespīd un vējš nepūš; Katrs izmanto, ko Dievs tiem devis: Vācija – brūnogles, ASV – gāzi.
Tai pašā laikā tiek samazināta balansējošo jaudu efektivitāte un palielināta to kWh cena, jo “jādanco līdzi” VES un SES, kropļots elektrības tirgus, izspiežot no tā bāzes enerģijas ražotājus. Lai gan ar gāzi (oglēm, AES) bez VES (SES) var iztikt, bet ar VES bez gāzes gan ne!
CO2 samazinājums daudz mazāks nekā sagaidīts, jo kompensējošās TES spiestas strādāt raustīgā režīmā nevis nominālās jaudas režīmā, kam tās ir optimizētas; Vācijai, mēģinot aizvietot bezoglekļa AES ar VES un SES, CO2 līmenis nemainās vai pat pieaug.
Nepieciešami “viedie elektrotīkli” (smart grids), lai to visu sagremotu. Vācijai vien ierēķināti desmitiem mlrd € jaunu elektropārvades līniju būvēšanai un esošo rekonstrukcijai. Cik mūsu elektrotīkli ir gatavi “aprīt” Dobeles/Pienavas VES sastrādāto, kas dažkārt var sasniegt 1/3 no Latvijas nakts patēriņa?
VES enerģijas pārprodukcija, negatīvas cenas, kas sedz zaudējumus. Negatīvās cenas kropļo elektrības tirgu, izstumj no tā stabīlas elektrības ražotājus. Par visu samaksā patērētājs.
Apskatot ikstundas 67MW VES devumu visa 2016.gada garumā pēc AS “Augstsprieguma tīkls” datiem varam redzēt, ka 10% no visa laika šis 67MW nav ražojis neko – apaļu nulli! Pusi no visa laika darbojies ar jaudu < 10% no nominālās jaudas un tikai 24 stundas (no 8784st.) sasniegta max atdeve ~82% no nominālās jaudas!
Tagad iedomājamies darbinieku, kurš katru 10-to darbadienu nemaz neierodas darbā; Pusi no visām darbadienām strādā ar atdevi < 10%; Tikai dažas dienas gadā sasniedzot ap 80% atdevi, Bet prasa, lai viņam maksā 3-4 reizes vairāk nekā pārējiem darbiniekiem! Kurš darba devējs ņems šādu darbinieku darbā? Ekonomikas ministrija? Varbūt.
Atbalstīsim izmaiņas enerģētikas stratēģijā 2050
1. Attīstīt elektroenerģijas ražošanas “bāzes” jaudas, īpašu vērību paredzot koģenerācijas attīstībai. Izvērtējama arī kodolenerģijas izmantošana.
2. Nepieļaut VES un SES jaudu īpatsvaru lielāku par 30% no
kopējās ģenerējošās jaudas.
3. Veikt rūpīgu analīzi par iespējamo VES un SES ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales izmaksām novērtējumu un atbilstošas pakalpojumu tarifu prognozes.
4. Daudz precīzāk prognozēt ikgadējo iespējamo elektroenerģijas patēriņu, lai nepieļautu lieku ģenerējošo jaudu izveidošanu, un esošo nenoslogošanu, tā nelietderīgi iztērējot līdzekļus.
5. VES un SES privātiem attīstītājiem nesniegt nekādu Valsts atbalstu, vai garantētu cenu par saražoto elektroenerģiju. VES un SES radīto negatīvo ietekmi uz jaudu balansēšanu, jāapmaksā no viņu pašu līdzekļiem kā arī jāsniedz līdzfinansējums tīklu izveides un pieslēguma izmaksām.
Autors ir pateicīgs Visvaldim Grāverim un Aleksandram Lielmežam par iespēju izmantot viņu sagatavotos materiālus šai rakstā.
Aivars Punka, Mežotnē