Tranzīta un loģistikas nozares uzplaukums
Laikā, kad Šlesers bija Satiksmes ministrs, Latvijas tranzīta un loģistikas nozare piedzīvoja strauju izaugsmi. Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas un Latvijas dzelzceļš veiksmīgi attīstījās, sasniedzot kravu pārkraušanas rekordus un dodot darbu desmitiem tūkstošu cilvēku.
Ainārs Šlesers par tranzīta uzplaukumu:
“Tad, kad es biju Satiksmes ministrs, Latvijas Tranzīta un loģistikas nozare piedzīvoja strauju izaugsmi, jo tās attīstība bija mana prioritāte. Ne tikai Rīgas un Ventspils ostas veiksmīgi attīstījās, bet arī Liepājas osta piedzīvoja strauju izaugsmi. Liepājas osta pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē saņēma lielu Kohēzijas fonda finansējumu, kurš tiks ieguldīts ostas padziļināšanā, dzelzceļa pievadceļu izbūvē un citas ostas infrastruktūras izbūvē un sakārtošanā. Manā laikā bija definēti skaidri noteikumi, Latvijā ir trīs lielās ostas, kuras tiks atbalstītas, un Liepājas osta kļuva par līdzvērtīgu ostu līdzās Rīgas un Ventspils ostām. Tika ielikts labs pamats, lai Latvija ar savām ostām un dzelzceļa infrastruktūru kļūtu par stratēģisku vietu Eiropas transporta un loģistikas biznesā!”
Lidosta Rīga
2004.gadā, kad Šlesers kļuva par Satiksmes ministru, Rīgas lidosta apkalpoja 650 tūkstošus pasažieru gadā. Šlesera laikā lidosta palielināja pasažieru apgrozījumu par 700% līdz gandrīz 5 miljoniem pasažieru gadā!
Ryanair
Ainārs Šlesers uz Rīgu atveda zemo cenu aviokompāniju Ryanair un lidmašīnas biļešu cenas pirmo reizi kļuva pieejamas visiem, ieskaitot studentus un pensionārus. Pirms tam lidot varēja atļauties tikai turīgi cilvēki.
“Lidosta Rīga 1989.gadā apkalpoja apmēram 1 miljonu pasažieru gadā. Kad sabruka PSRS, lidostas pasažieru apgrozījums saruka līdz 300 tūkstošiem pasažieru. 2004.gadā. Kad es kļuvu par Satiksmes ministru, lidosta apkalpoja tikai 650 tūkstošus pasažieru.
Daudz mazāk, nekā PSRS laikā! Es sapratu, ka ir nepieciešamas radikālas izmaiņas. Tiekoties ar airBaltic galvenā partnera SAS vadītāju, es sapratu, ka skandināvi negrib attīstīt lidostu Rīga! SAS vadītājs man pateica, ka Rīgas lidostai nav nepieciešami daudzi tiešie lidojumi, jo Latvijas iedzīvotāji var ceļot, lidojot caur Kopenhāgenu vai Stokholmu! Tāpēc es devos uz Īriju, Dublinu, lai satiktu Ryanair vadītāju Maiklu O’Līriju. Sapratu, ka lidostai Rīga ir vajadzīga zemo izmaksu aviolīnija Ryanair. Kad pirmo reizi satiku O’Līriju, teicu, ka gribu, lai Ryanair sāk lidojumus no Rīgas! Uz ko saņēmu atbildi, “kāpēc lai Ryanair sāk lidojumus no Rīgas”? Jo ir daudzas Eiropas lidostas, kuras stāv garā rindā, lai Ryanair uzsāktu lidojumus! Vaicāju, cik ministri ir bijuši Ryanair birojā, lai runātu par sadarbību? Uz ko O’Līrijs pasmaidīja un teica, ka es esmu pirmais!
Viņš teica – “esam gatavi lidot no Rīgas, bet nosacījums ir sekojošs, Ryanair maksās 4,90 eiro par vienu pasažieri lidostai Rīga”. Sapratu, ka esmu nonācis grūtā situācijā, jo tā laika aviokimpāniju maksa par pasažieri Rīgas lidostā bija 21 eiro!! Man nebija valdības mandāta grozīt Lidostas Rīga apkalpošanas maksu. Bet sapratu, ja es pateikšu ka nepiekrītu, tad Ryanair nelidos no Rīgas, un Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt dārgas maksas par iespēju lidot! Tāpēc es ātri pieņēmu lēmumu, piedāvāt Ryanair nosacījumus – lidosta Rīga ieviesīs atlaižu sistēmu, kur būs iespējams saņemt Ryanair maksu 4,90 eiro, bet Ryanair būs jānodrošina vienā gadā apgrozījums ne mazāks kā 500 000 pasažieru! Tas nozīmē, ka lidostas apgrozījumam būtu jādubultojas jau nākamajā gadā. O’Līrijs piekrita šādiem nosacījumiem!
Tā tika panākta vēsturiska vienošanās, kas pilnībā izmainīja lidostas Rīga nākotni, dodot Latvijas cilvēkiem ceļot pa pasauli, maksājot zemās cenas, kādas iepriekš nekad nebija bijušas.
Diemžēl atgriežoties Latvijā, es sapratu, ka neviens mani negrib atbalstīt! Lidostas vadītājs teica, “ministra kungs, mēs nesamazināsim tarifus, jo mums viss ir labi! Mēs nevarēsim nodrošināt lidostai pietiekošus ienākumus, būs vajadzīgas valsts subsīdijas!”
Satiksmes ministrijas cilvēki arī teica, ka neatbalsta manu lēmumu, jo esot vajadzīgs valdības lēmums!
Sapratu, ka neviens aviācijas eksperts tolaik nesaprata biznesu, viņi nesaprata, ka caur lielu pasažieru plūsmu lidostā mēs spēsim palielināt neaviācijas ieņēmumus lidostā! Viņi nesaprata, ka lidosta Rīga var ne tikai palielināt savu apgrozījumu, bet arī piesaistīs tūristus Latvijas viesnīcām, kuri tērēs naudu veikalos, opērā, koncertos…
Ņemot vērā, ka man nebija atbalsta no lidostas vadības un ministrijas aviācijas departamenta, es sapratu, ka nevaru iet uz valdību pēc atbalsta. Tāpēc nolēmu rīkoties pats! Es izdevu ministra rīkojumu ieviest lidostā Rīga apjoma atlaides katrai aviokompānijai. Par katriem 50 000 pasažieriem, ko jebkura aviokompānija atvedīs uz Rīgu, tiek piešķirta 10% atlaide. Lai saņemtu maksimālo atlaidi 80% apmērā, būs jāatved 500 000 pasažieru gadā!
Tā sākās īsta konkurence lidodostā starp airBaltic un Ryanair. Rezultāts bija pozitīvs, Rīgas lidosta līdz 2009.gadam palielināja pasažieru apgrozījumu par 700%, un kopā pārvadāja gandrīz 5 miljonus pasažieru gadā!
Tallink
Pateicoties Šlesera darbam Satiksmes ministra amatā starp Rīgu un Stokholmu sāka kursēt mūsdienīgi prāmji.
Ainārs Šlesers par Tallink:
“2004.gadā, kad es kļuvu par Satiksmes ministru, uzreiz sapratu, ka Rīgas ostai ir jānodrošina prāmju satiksme ar Stokholmu. Diemžēl to visu bremzēja vēsturiski radušies apstākļi, saistīti ar veco PSRS laika prāmi Iļjič. To bija iegādājušies kaut kādi uzņēmēji, kuri gribēja ar veco lūzni Iļjiču nodrošināt satiksmi ar Stokholmu. Diemžēl bizness viņiem nesa lielus zaudējumus, jo skandināvi ar tādu prāmi negribēja ceļot. Un arī Latvijas iedzīvotāji negribēja to izmantot.
Tāpēc problēma samilza un Rīgas osta kļuva par ķīlnieku šajā situācijā. Ostā stāvēja Iļjičš un bloķēja visu pasažieru termināļa darbību. Es kā Satiksmes ministrs nolēmu rīkoties. Uzaicināju uz ministriju Tallink vadību, un atklāti pajautāju, vai viņi ir gatavi uzsākt prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu? Uzreiz saņēmu atbildi, JĀ! Bet bija arī jautājums no Tallink vadības, vai tas ir iespējams? Jo ostai bija šis vēsturiskais līgums ar veco prāmi Iļjičs.
Nolēmu rīkoties uzreiz! Tallink vadībai pateicu, ka pēc 3 stundām būs preses konference, kurā mēs paziņosim, ka Tallink uzsāks darbību Rīgas ostā! Vienlaicīgi piezvanīju Rīgas Brīvostas vadībai, teicu lai ierodas uz Satiksmes ministriju.
Kad viņi ieradās, es teicu, ka preses konferencē paziņošu par vienošanos ar Tallink, gribu lai brīvostas vadība to atbalsta! Juridiski problēmas ar Iļjiču nebija atrisinātas. Bet, kad preses konferencē es paziņoju, ka Tallink sāk darbību Rīgā, brīvostas vadība nostājās manā pusē. Tallink vadība apstiprināja mūsu vienošanos.
Tā starp Rīgu un Stokholmu sāka kursēt divi mūsdienīgi prāmji!
Iļjiča problēma tika atrisināta, bet cilveki priecājās par jauno iespēju ceļot no Rīgas uz Stokholmu ar prāmi”
Tirdzniecības centri
Ainārs Šlesers ir Pasaules standartu tirdzniecības centru aizsācējs Latvijā: Tirdzniecības Centrs Alfa, Galerija Centrs, Tirdzniecības Centrs Mols, Tirdzniecības Centrs Minska, Tirdzniecības Centrs Dole un Dzelzceļa Stacija/ tirdzniecības Centrs ORIGO ir Aināra Šlesera projekti.
Ainārs Šlesers par Galeriju Centrs:
“1995. gadā, pēc veiksmīga Dressman veikala atvēršanas, pastaigājos pa Vecrīgu ar savu norvēģu partneri, uzņēmēju un miljardieri Franku Varneru. Viņš ieraudzīja vecu, drūmu ēku ar nosaukumu universālveikals Centrs. Varners teica, šis veikals varētu kļūt kā Rīgas Herrods! Un tad viņš pajautāja, vai mēs varam to nopirkt? Es neapjuku un pateicu, varam! Pēc kāda laika mēs nopirkām universālveikalu Centrs. Pēc pārbūves jaunais Galerija Centrs tika atzīts par vislabāko renovēto Vecpilsētas tirdzniecības centru pasaulē!
Bet es 26 gadu vecuma kļuvu par šī veikala prezidentu, kuram bija jārealizē vērienīgā pārbūve!”
Ainārs Šlesers par T/C Alfa:
“1996.gadā, es atvedu miljardieri Franku Varneru un citus norvēģus, viņa menedžerus uz vecu rūpnīcu ar nosaukumu Alfa. Rūpnīcas teritorijā atradās 45 grausti. Norvēģi nesaprata, kāpēc es viņus atvedu uz veco rūpnīcu. Es pateicu, ka šī ir labākā vieta, kur uzbūvēt Rīgas lielāko tirdzniecības centru! Norvēģu menedžeri teica, tas ir ārprāts, jo pat Norvēģijā nav tik liela tirdzniecības centra. Bet Franks Varners bija vizionārs, viņš saprata, ka šī ir labākā vieta šādam projektam. Viņš, neskatoties uz savu ekspertu negatīvo viedokli, teica, Ainār, noskaidro cik šie grausti maksā? Ja cena būs laba, mēs nopirksim. Pēc kāda laika mēs uzbūvējām lielāko tirdzniecības centru Rīgā!”
Ainārs Šlesers par Dzelzceļa staciju/Origo:
“Viens no interesantākajiem projektiem bija saistīts ar Rīgas dzelzceļa stacijas pārveidi un pārbūvi par modernu, Eiropas standartiem atbilstošu dzelzceļa staciju. Šodien mēs redzam, ka pateicoties dzelzceļa stacijas pārbūvei, ir izmainījusies vide. Blakus Origo centam ir uzbūvētas modernas viesnīcas, moderni biroju centri.
Bet sākums šim projektam bija 1992.gadā, kad es 22 gadu vecumā dzīvoju un strādāju Norvēģijā. Es bieži staigāju pa Oslo centrālo Karl Johan gājēju ielu, kurai vienā pusē bija Karaļa pils, bet otrā Oslo dzelzceļa stacija. Domāju, ka tādu staciju kā Oslo vajag arī Rīgā! Šo ideju izstāstīju Frankam Varneram un viņš uzreiz piekrita. Kad notika konkurss par labāko Rīgas dzelzceļa stacijas apsaimniekotāju, mūsu uzņēmums Varner Baltija uzvarēja šajā konkursā.
Jau pēc neilga laika Rīgas dzelzceļa stacija izmainījās un tika uzbūvēts Origo.”
RIMI
Ainārs Šlesers ir Rimi veikalu tīkla ieviesējs un pirmais direktors Latvijā.
Ainārs Šlesers par Rimi:
“Katrā tirdzniecības centrā ir nepieciešams liels pārtikas veikals. Franks Varners teica, ka viņam ir draugs Steins Eriks Hāgens, kuram pieder Rimi veikali Norvēģijā, un viņš piedāvās atvērt Rimi veikalus Latvijā.
Manā klātbūtnē Varners piezvanīja Hāgenam, izstāstīja, ka plāno atvērt vairākus tirdzniecības veikalus Rīgā. Varners pajautāja Hagenam, vai viņš negribētu kopā ar viņu atvērt Rimi veikalus? Uz ko Hāgens uzreiz atbildēja Varneram, “Ar Tevi esmu gatavs iet jebkurā projektā! “ Tā jau pēc neilga laika Hāgens ar savu privāto lidmašīnu ieradās Rīgā. Pēc objektu apskates Hāgens pieņēma lēmumu uzsākt biznesu Latvijā. Mūsu uzņēmums Varner Baltija izveidoja kopuzņēmumus ar Hāgenu. Uzņēmumā Rimi Baltija 50% piederēja Hāgenam un 50% Varner Baltija. Kopuzņēmums Varner Hakon Invest tika izveidots ar mērķi attīstīt nekustamos īoašumus Latvijā, tas arī tika izveidots 50/50%! Es kļuvu par Rimi Baltija līdzīpašnieku un pirmo direktoru, kā arī kļuvu par Varner Hakon Invest direktoru.
Līdz ar to man savos 26 gados vajadzēja vadīt daudzus lielus uzņēmumus!
Pirmais Rimi veikals Latvijā tika atvērts Tirdzniecības Centrā Dole. Tas notika 1997.gada 20.februārī, tieši tajā dienā, kad piedzima mans otrais dēls. Uz veikala svinīgo atvēršanu es nevarēju ierasties, jo atrados ar sievu dzemdību namā. Pēc tam Rimi Baltija nopirka Interpegro veikalus. Šodien Rimi joprojām ir lielākais pārtikas veikalu tīkls Latvijā! Bet es vienmēr būšu šī projekta ieviesējs un pirmais direktors Latvijā!”nopirksim. Pēc kāda laika mēs uzbūvējām lielāko tirdzniecības centru Rīgā!”
Narvesen
Narvesen šodien ir katrā pilsētā, bet daudzi nezina, ka Narvesen veikalu ķēdi uz Latviju ir atvedis Ainārs Šlesers.
Ainārs Šlesers par Narvesen:
“Lai piepildītu tirdzniecības centrus ar nomniekiem, kuru 1997.gadā bija ļoti maz, Varners sāka aicināt uz Latviju veikalu īpašniekus. Viens no stratēģiskiem partneriem bija uzņēmums Narvesen. Kad šī uzņēmuma īpašnieks ieradās Rīga, viņš uzreiz piekrita uzsākt biznesu Latvijā, jo uzsākt biznesu kopā ar Varneru viņam bija liels pagodinājums.
Bija nepieciešams īsā laikā atvērt daudz tirdzniecības vietas. Tāpēc tika pieņemts lēmums iegādāties padomju laika kioskus, kuri piederēja privātam uzņēmumam Preses Apvienība. Šodien Narvesen veikali ir kļuvuši par neatņemamu ikvienas Latvijas pilsētas sastāvdaļu.”
Viesnīca Latvija
Padomju laika viesnīca Latvija tagad ir pilnībā pārbūvēta un tās nosaukums šodien ir Radisson Blu Hotel Latvija, bet investorus uz Latviju ir atvedis Ainārs Šlesers.
Ainārs Šlesers par viesnīcu Latvija:
“1997.gadā, kad valsts nolēma pārdot viesnīcu Latvija, es uzrunāju Franku Varneru, sēžot viesnīcā Radisson Daugava pie lielā loga. Varneram teicu, “valsts plāno pārdot viesnīcu Latvija, varbūt tas var būt interesanti kādam norvēģu investoram”. Uz ko Varners man atbildēja, “mums jau ir viesnīca Rīdzene, priekš kam mums vēl viena?” Uz ko es savam partnerim teicu, “apskaties pa logu, viesnīca Latvija ir visaugstākā viesnīca Rīgā. To var pārveidot par tādu pašu viesnīcu, kāda tajā laikā bija viesnīca Oslo Plaza”. Pēc neilga laika mēs iegādājāmies arī viesnīcu Lavija, kura šodien ir kļuvusi par lielāko viesnīcu visā
Baltijā ar 560 viesnīcas istabām, un kuru visi zin kā viesnīcu Radisson Blu Latvija!”
Viesnīca Rīdzene
Bijusī padomju laika nomenklatūras viesnīca tagad ir parbūvēta par paugstas klases hoteli, investoru piesaistītajs ir Šlesers.
Ainārs Šlesers par viesnīcu Rīdzene:
“1995.gadā, kad Franks Varners uzsāka biznesu Latvijā, viņš teica, ka uz Latviju brauks daudz un dažādi uzņēmēji, kuriem būs kaut kur jānakšņo. Tāpēc Varners teica, ka vajag nopirkt kādu māju, pārbūvēt, lai norvēģiem būtu kur dzīvot.
Tā mēs nopirkām vecu, greznu namu Alberta ielā. Tomēr šī nama renovācija prasīja daudzus gadus, tāpēc mēs meklējām alternatīvus risinājumus. Valsts nolēma pārdot tās īpašumā esošo viesnīcu Rīdzene, kura padomju laikā skaitījās ekskuzīva Padomju nomenklatūras viesnīca. Varner Baltija nolēma to iegādāties.
Viesnīca Rīdzene kļuva par vietu, caur kuru uz Latviju atbrauca miljardiera Franka Varnera biznesa partneri, no kuriem daudzi kļuva par investoriem Latvijā.”
Saules akmens
Swedbank centrālā biroja ēka “Saules akmens” ir viens no projektiem, kas ir izmainījis Rīgas seju. Tas tika ļoti kritizēts, bet Ainārs Šlesers panāca, ka tas tiek īstenots.
Ainārs Šlesers par Saules akmeni:
“Viens no projektiem, kurš ir izmainījis Rīgas seju, ir tā saucamais Saules Akmens. Šo projektu mēs realizējām ar mērķi uzbūvēt augstāko biroju ēku Rīgā ar skatu uz Vecpilsētu.
Šo projektu kritizēja daudzi eksperti, sakot, ka šis projekts izkropļos Rīgu – gluži tāpat, kā tika runāts par Galeriju Centrs. Neskatoties uz kritiķu teikto projekts tika realizēts un tagad tas ir Swedbank centrālais birojs. Un tieši Saules Akmens uz Daugavas fona ir kļuvis par modernās Rīgas vizītkarti!”
Salienas pilsēta
Starp Rīgu un Jūrmalu atrodas Salienas pilsēta – viens no lielākajiem nekustamo īpašumu projektiem Latvijā, kas iekļauj privātmajas, rindu mājas un daudzīvokļu mājas, skolas, bērnudārzus, sporta būves un laukumus. Salienas projekta aizsācējs ir Ainārs Šlesers.
Ainārs Šlesers par Salienu:
“Braucot uz Jūrmalu, ļoti bieži šoferi ir spiesti samazināt ātrumu, jo tieši pirms Jūrmalas ir miglas zona. Abās šoseja malās bija milzīgi ‘’burkānu lauki’’ – tā šīs Piņķu pļavas sauca cilvēki.
Es sapratu, ka šī ir unikāla vieta, kur var uzbūvēt jaunu pilsētu.
Jūrmalā zemes ir maz, un tā ir ļoti dārga. Bet šeit ir milzīgas platības, kur ganās govis. Šīs zemes piederēja paju sabiedrībai, kurā bija vairāki tūkstoši cilvēku, kuri nezināja ko darīt, jo nebija viņiem naudas.
Satikos ar Franku Varneru, izstāstīju ideju par jauno pilsētu. Viņš pasmaidīja, un tad teica, Tu esi tāds pats, kāds es biju tavos gados! Tu redzi visur iespējas, tur kur citi redz tikai problēmas! Pārliecināju Varneru un mēs sākām uzpirkt šīs zemes, kopā 560 hektārus.
Šodien Piņķi ir kļuvuši par vietu, kur ir uzbūvētas trīs starptautiskas skolas, tirdzniecības centrs, hokeja halle, Latvijas labākais golfa klubs un simtiem privātmāju.
Piņķi ir kļuvuši par vienu no labākajām vietām, kuru cilvēki izvēlas kā savu dzīvesvietu. Bet savulaik, kad es stāstīju par savu vīziju par Salienas pilsētu, daudzi smējās, ka Šlesers cels “Jaunos Vasjukus!” Tautā ir teiciens, smejas tas, kurš smejas pēdējais!”
UIN samazināšana no 25% uz 15%
Ainārs Šlesers, būdams vicepremjers, panāca, ka Repšes valdības laikā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) tiek samazināts no 25% uz 15%. Rezultātā 3 gadu laikā ieņēmumi valsts budžetā pieauga 3 reizes, nodrošinot papildus ieņēmumus 200 miljonu apmērā, jo pateicoties UIN nodokļa samazinājumam notika attīstība un samazinājās ēnu ekonomika!
Ainārs Šlesers par uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu uz 15%:
“Viens no nozīmīgākajiem lēmumiem bija mana ideja samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli.
1999.gadā, kad es kā Ekonomikas ministrs apmeklēju Dublinu, man bija iespēja iepazīties, kā Īrija no nelielas nabadzīgas valsts pārvērtās par vienu no bagātākajām un straujāk augošajām Eiropas valstīm!
Sapratu, ka nodokļu samazināšana Īrijā ievērojami palielināja ienākumus Īrijas valsts budžetā, jo samazināja ēnu ekonomiku un veicināja milzīgas investīcijas Īrijā, padarot Dublinu par starptautisku finanšu centru!
Nolēmu, ka arī Latvijai ir jāiet šis ceļš. Diemžēl Latvijas Finanšu ministrijas ierēdņi uzskatīja, ja mēs nodokļus samazināsim, tad Latvijas budžets cietīs zaudējumus! Līdz ar to politiķu pretestība bija ļoti liela. Bet es panācu, ka Latvijā UIN tiek samazināts! Finanšu ministrijas prognoze bija, ka budžeta ieņēmumi samazināsies tadēļ samazinās par 70 miljoniem, bet tā nepiepildījās!
Gluži pretēji – nākamo 3 gadu laikā ieņēmumi valsts budžetā no samazinātā uzņēmuma nodokļa pieauga trīs reizes, nodrošinot papildus ieņēmumus 200 miljonu apmērā!
Izpratne, ka ar zemākiem nodokļiem var iekasēt vairāk naudas valsts budžetā, joprojām daudziem politiķiem un ierēdņiem ir tumša bilde!”
Satversmes grozījumi, kuri aizsargā tradicionālo ģimeni
Aināram un Inesei Šleserei izdevās panākt, ka Latvijas Satversmē tiek ierakstīts, ka Satversmē aizstāv tradicionālās ģimenes vērtības, savienību starp vīrieti un sievieti!
Ainārs Šlesers par Satversmes grozījumiem:
“Pateicoties tam, ka Latvijas Pirmā partija stingri iestājās par tradicionālām vērtībām, mums izdevās panākt, ka Latvijas Satversmē tiek ierakstīts, ka Satversmē aizstāv tradicionālās ģimenes vētības, savienību starp vīrieti un sievieti! Tas bija manas sievas Ineses Šlesers priekšlikums, par kuru nobalsoja Saeimas vairākums. Tikai tagad daudzi ir sapratuši, cik svarīgi, ka mums tolaik to izdevās ierakstīt Satversmē.”
Māmiņu algas
Aināra Šlesera iniciatīva bija Ģimenes un Bērnu lietu ministrijas izveidošana un māmiņu algu ieviešana, kas tolaik ievērojami veicināja dzimstību Latvijā.
Ainārs Šlesers par māmiņu algām:
“Mana iniciatīva bija Ģimenes un Bērnu lietu ministrijas izveidošana. Mēs kopā ar Ainaru Baštiku radījam ģimenes ministriju un pirmo reizi ieviesām māmiņu algas! Tas bija reāls atbalsts jaunajām ģimenēm, kurās rodas bērni! Tolaik tas ievērojami veicināja dzimstību Latvijā! Mums atkal ir vajadzīga tāda valdība, kas atbalsta ģimenes ar bērniem!”
Dievnamu atjaunošana
Ainārs Šlesers iestajās par Latvijas Dievnamu atjaunošanu. Tika izveidota sakrālā tūrisma programma caur kuru simtiem baznīcu saņēma finansiālu atbalstu Dievnamu atjaunošanai.
Ainars Šlesers:
“Es atbalstu kristīgās vērtības. Tapēc es atradu veidu kā atbalstīt par Latvijas baznīcas. Pēc mana priekšlikuma tika izveidota sakrālā tūrisma programma, caur kuru daudzas Latvijas baznīcas saņēma finansiālu atbalstu Dievnamu ēku atjaunošanai.”
